Gudisona parka atmosfēra nevarēja būt sliktāka pēc Rafaela Beniteza aiziešanas. Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka bijušajam Liverpool trenerim būs jārisina kalnup cīņa. Spānim būtu pieticis ar labiem priekšnesumiem laukumā un cīņai par vietu Eiropā, lai pagrieztu vēsmas, taču šausmīgs futbols un vājie rezultāti beidza viņa valdīšanu.
Beniteza atlaišanas laiks bija vēl dīvaināks, ņemot vērā, ka Marsels Brandss tika atlaists no Everton futbola direktora amata tikai mēnesi iepriekš. Šķietami, ka Benitess uzvarēja kluba aizkulišu cīņā par transfēru kontroli, taču līdz ar Farhada Mošīri valdīšanas beigām Everton atkal nonāk jaunās vadības spirālē.
Bija dīvains brīdis, kad Vitors Pereira deva mājienu, ka viņam šī loma tika piedāvāta, pirms klubs nolēma šo lomu nodot Frenkam Lempardam. Bijušajam Anglijas izlases pussargam labi veicās Derbijas apgabalā, taču viņam neizdevās spēlēt Chelsea, pirms Tomass Tušels ar to pašu komandu uzvarēja Čempionu līgā. Būs dabiskas šaubas par Lamparda spēju labot kuģi Gudisona parkā.
Ņemot vērā situāciju, kad Toffees joprojām atrodas augstākajā līgā, dienas futbola likme, ja jūtaties oportūnistiski, būtu likt uz Everton, kas pirmo reizi izkritusi no Premjerlīgas. Haoss citur tabulā nozīmē, ka Everton ir jāsargā no izkrišanas, taču Toffees nevar atļauties neko uzskatīt par pašsaprotamu šajā posmā, jo īpaši tāpēc, ka kampaņas laikā ir uzkrājušies galveno spēlētāju savainojumi. Pat ja klubs paliks Premjerlīgā, problēmas ar Gudisona Parka galvenajiem spēlētājiem varētu turpināties visu vasaru.
Neskatoties uz Lamparda iecelšanu amatā, šķiet, ka nav skaidru atbilžu par nākotnes stilu vai sistēmu, kas bija Moshiri īstermiņa redzējums sēžu zālē. Everton nav progresējusi kopš 2017./2018. gada, kad Ronalda Kūmana vietā tika pieņemts Sems Elardaiss. Lampards iepriekš nav bijis pazīstams ar savu taktisko izpratni par savām pozīcijām, lai gan varētu apgalvot, ka viņam ir ideāla platforma, lai mainītu šo uztveri.
Everton problēmas rodas no tās panākumu perspektīvas, un tā šajā ziņā nav viena. Big Sema ar spēcīgu rezultātu sezonas otrajā pusē pacēla klubu tabulā uz astoto vietu, lai gan ar spēlēto futbolu pietika, lai Pepu Gvardiolu atstātu komā. Kopš tā laika neviens menedžeris nav uzlabojis šo rezultātu, pat Karlo Ančeloti bija bezspēcīgs, lai vadītu Īrisus līdz 12. un 10. vietai viņa 18 vadīšanas mēnešu laikā.
Lielās menedžeru mainības dēļ Everton komanda šobrīd atgādina vairāku arhitektu redzējumu sajaukumu. Cenks Tosuns ir palicis izlasē kopš Eljardisa pilnvaru termiņa beigām, neskatoties uz to, ka Marko Silva, Ančeloti un Benitezs viņu sauca par pārāku. Tosuns rezumē Everton pozitīvo pieeju transfēru tirgum, kā rezultātā ir iztērēti 550 miljoni mārciņu komandai, kurai nav skaidras struktūras vai identitātes, kā pietuvoties savai premjerlīgai.
Tāpēc situācija ir bīstama gan īstermiņā, gan nākotnē. Lampardam vasaras transfēru tirgū nebūs daudz vietas, un, ja viņa forma būtiski neuzlabosies, Īrisi noteikti nevarēs kvalificēties Eiropai, ja vien nesasniegs FA kausa finālu. Tādi galvenie spēlētāji kā Dominiks Kalverts-Lūvins un Ričarlisons vēlas sper nākamo soli savā karjerā, un viņi ir bijuši saistīti ar pārcelšanos no Gudisona parka. Lamparda prioritāte ir nodrošināt, lai šie spēlētāji paliktu komandā ilgtermiņā, taču, ja viņiem neizdosies sasniegt dramatisku kāpumu tabulā, tas var nebūt viņa rokās.
Iespējams, ka Mošīri daļu liesmu apdzēsa ar Lemparda iecelšanu, taču Everton problēmu sakne joprojām gruzd. Salīdzinoši jaunajam futbola trenerim priekšā ir daudz darba.
